INTENSĪVĀ VINGROJUMU PROGRAMMA PRĀTA SPĒJU ATTĪSTĪŠANAI – SENSOMOTORĀ KOREKCIJA

 

Programma „Intensīvie vingrojumi prāta spēju attīstīšanai” ir speciālu secīgu fizisko vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību tiek stimulēta galvas smadzeņu darbība. Šajā gadījumā organisms atveseļojas kompensācijas mehānisma iespaidā, jo veselās galvas smadzeņu grupas uzņemas zaudēto funkcijas.

Galvenie programmas darba principi:

Secīgums. Pirmajā posmā vingrojumi tiek izpildīti guļus, nākošajā – sēdus, trešajā posmā – stāvus.

Sistēmiskums. Programmā ir paredzēta pakāpeniska vingrojumu sarežģītības palielināšana, kas ir atkarīga no iepriekšējo vingrojumu apguves pakāpes.

Individuālās pieejas princips. Programma tiek veidota, ņemot vērā cilvēka individuālās īpatnības, tāpēc katram posmam var tikt modificēts tā temps un saturs.

Programma iekļauj sekojošas vingrojumu grupas:

 

Kompleksu, kas ir izveidots ikdienas treniņiem, veido apmēram 20-t dažāda veida vingrojumi, kas ir jāveic noteiktā kārtībā:

  • Elpošanas vingrojumi.
  • Masāža un pašmasāža (galvas, roku pirkstu, pēdu pašmasāža, sīko motoriku attīstošie vingrojumi, punktu masāža u.c.).
  • Vingrojumi, kas regulē muskuļu tonusu (stiepšanās, vingrojumi ķermeņa sasprindzināšanai un atslābināšanai).
  • Vingrojumi, lai atbrīvotos no ierastā kustību sasprindzinājuma (acu skatiena, mēles, roku, kāju virzīšana pa apli un citām pusēm).
  • Logopēdiskie vingrinājumi (artikulāciju attīstoši vingrinājumi, skaņu, ātrrunājamo pantiņu un vārdu ritmiska izrunāšana).
  • Vingrojumi ķermeņa jūtīguma un runas attīstīšanai (pirkstiņvingrināšana).
  • Kustību koordināciju attīstošie vingrojumi.

Programmas efektivitātes nosacījumi:

  • Viens programmas cikls ir apmēram gada garumā (atkarībā no smadzeņu bojājumu pakāpes). Jo lielāki ir insulta izraisītie bojājumi, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai atjaunotu zaudētās funkcijas. Pēc apmēram pusgada vai arī ilgāka pārtraukuma vingrojumu ciklu var atkārtot.
  • Vingrojumi ir jāpilda katru dienu, patstāvīgi (vēlams – ar asistenta palīdzību), neatkarīgi no veselības stāvokļa un noguruma, un vienu reizi nedēļā ir jāvingro ar treneri, kas koriģē un iesaka vingrojumus sarežģītības pakāpes paaugstināšanai.
  • Noguruma vai saslimšanas gadījumā var samazināt katra vingrojuma atkārtojumu skaitu, taču nedrīkst tos vispār pārtraukt pildīt, jo nodarbību pauze ir „solis atpakaļ”.
  • Vienas nodarbības ilgums ir 50 – 60 minūtes, to var sadalīt divās daļās, piemēram, no rīta un dienas otrajā pusē. Vingrojumus var izpildīt jebkurā cilvēkam ērtā diennakts laikā – no rīta, dienā vai vakarā.
  • Katrs vingrojums, ar elementiem, kas atkārtojas, tiek veikts piecas reizes. Ir jāievēro trenera ieteikumi sarežģītības paaugstināšanai.
  • Pildot vingrojumus mājās, ir stingri jāievēro trenera noteiktā vingrojumu secība.

 

Iespējamie programmas rezultāti:

  • Kopējās kustību koordinācijas un sava ķermeņa kustību kontroles uzlabošana
  • Līdzsvara izjūtas nostiprināšana
  • Ķermeņa jūtīguma atgūšana
  • Roku un kāju, pēc insulta paralīzes, iespēju kustēties palielināšana
  • Plaukstas locītavu jūtīguma un plastikas atgūšana
  • Ķermeņa sasprindzinājumu un spriedžu samazināšana, dabisku, atbrīvotu kustību atgūšana
  • Asinsrites uzlabošana, vispārējās pašsajūtas harmonizācija, stabilizējot dabisku dziļu elpošana
  • Atmiņas, uzmanības, domāšanas attīstība
  • Brīvāka artikulācija un runas uzlabošanās.

Programmas dalībnieku – vigoriešu atsauksmes:

„Galvenās pārmaiņas – sāku justies pārliecinātāks par sevi, tagad varu piecelties no krēsla, izmantoju sabiedrisko transportu, bet iepriekš varēju braukt tikai kāda pavadībā. Labāk orientējo telpā, ir uzlabojusies kustību koordinācija.”

(Valērijs V.)

„Gaita ir kļuvusi normālāka, iet ir ērtāk, ja nesteidzos. Sāku labi atcerēties cilvēku, kurus satieku dažādās darīšanās, vārdus, vairāk nejaucu vārdus. Sāku runāt ātrāk un daudz mazāk sapinos vārdos. Tie, kas nav mani redzējuši dažus mēnešus, to uzreiz pamana. Pirktus kustinu veiklāk, rokas locītavu varu plašāk atliekt, varu ar to pieturēt priekšmetus.”

(Vladimirs S.)

„Varu teikt, ka pat mana gaita ir mainījusies, vairs tik ļoti nepievelku kāju, eju līdzenāk; un vēl – valoda kļuvusi bagātāka, es ātrāk atrodu vārdus. Roka sāka izpildīt to, ko es tai lieku darīt.”

(Marina K.)

„Atmiņa sāk uzlaboties. Jūtu, ka muskuļi iekustinās, ir atgriezusies rokas spēja kustēties uz augšu, uz sāniem. Tagad varu turēties tramvajā pie rokturiem, balstīties uz līdzsvariem, pat pacelt lietas – kastroļus un maisu ar 50 kg cukura. Varu apsēsties daudz labāk, līdzenāk, agrāk sēdēju, sasvēries uz viena sāna, tagad jau sēžu taisni. Sajūtu ar kājām zemi, varu nedaudz pietupties, kas agrāk likās neizdarāms. Varu kustināt roku pirkstus, pat stipri paspiest roku rokasspiedienā, bet agrāk roku nevarēju pat pacelt. Sāku rakstīt ar labo roku. Jau pusgadu staigāju pastāvīgi, bez spieķīša, varu noiet lielu attālumu kājām – līdz 10 km. Ir pieaugusi izturība. Varu doties pats ciemos uz ārvalstīm. Gandrīz pilnībā ir atjaunojusies līdzsvara spēja, vēl tikai nedaudz atlicis uzlabot to. Domāju dejot valsi!”

(Staņislavs J.)